Vai jums jau ir 18 gadi?

Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme, tā pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgajām personām ir aizliegta.

Alus koks

Apakšējā raudzēšanas metode lager tipa alus

Augšējā raudzēšanas metode ale tipa alus

Raudzēšana ar savvaļas raugu lambic tipa alus

Apakšējā raudzēšana nozīmē raudzēšanu zemākā temperatūrā (6-12 °C), un tā ir ilgāka (2-3 nedēļas) nekā augšējās raudzēšanas metode. Arī alus ir gatavs vēlāk (pēc 3-4 nedēļām). Raudzēšanas beigās raugs nogrimst tvertnes dibenā – tā tiek izgatavots t.s. jēlais alus, kas pēc rūgšanas paliek nogatavināties, un galarezultātā tiek iegūts Lager tipa alus jeb lāgera alus.

No iesaliem apakšējās raudzēšanas metodē galvenokārt tiek izmantots miežu iesals. Pazīstamākais Lager tipa alus parasti ir viegls un putojošs Pilsener un stiprais Bock. Lielākā daļa Latvijā ražotā alus ir izgatavots tieši ar zemās fermentācijas metodi.

Augšējā raudzēšana notiek augstākā temperatūrā nekā apakšējā raudzēšana. Siltums, kas atkarībā no rauga šķirnes parasti ir 15-25 °C, ļauj tai notikt ātri un efektīvi, un, raudzēšanai beidzoties, raugs paceļas līdz raudzēšanas tvertnes alus virsmai – tā tiek iegūts Ale tipa alus.

Augšējās fermentācijas metode ir kļuvusi īpaši populāra Anglijā un Beļģijā. Pie Ale tipa alus pieder arī tumšie Porter un Stout tipa alus veidi. Ar augšējās fermentācijas metodi brūvē kviešu alu, kura ražošanā papildus miežu iesalam tiek izmantots arī kviešu iesals.

Alu, kas raudzēts ar savvaļas raugu, sauc par Lambic. Tas ir alus tips ar spēcīgu, skābu garšu un nedaudz apiņu, kura brūvēšanā tiek izmantots miežu iesals un neiesalināti kvieši. Raudzēšanas procesā notiek tā sauktā spontānā raudzēšana gaisā esošo savvaļas mikroorganismu ietekmē. Lambic nogatavošanās laiks var sasniegt trīs gadus, kuru gaitā tā zeltainā krāsa kļūst tumša.

KLASISKAIS LAGER ALUS

Lager jeb klasiskais gaišais alus ir pasaulē izplatītākais alus veids. To ilgstoši raudzē zemākā temperatūrā, tādējādi iegūstot zeltainu alu ar maigu, atsvaidzinošu garšu. Pasniedz, atdzes ētu līdz 10 grādiem.

SPECIĀLAIS LAGER ALUS

Klasiskā lager alus brūvēšanā dažkārt izmanto reģionam raksturīgas izejvielas, kad pamatizejvielām – apiņiem, iesalam, raugam, ūdenim – pievieno kādu speciālu garšvielu vai labības kultūraugus.

AMBER LAGER ALUS

Amber lager jeb dzintara lager tipa alus tiek gatavots pēc klasiskā lager alus raudzēšanas tehnoloģijas, bet tajā tiek izmantots nedaudz grauzdēts iesals, kas alum piešķir dzintara nokrāsu un karameļu garšu. Alus garšā var sajust grauzdējumu, miežu, karameles un kafijas noti. Amber Lager garša ir pilnīgāka nekā klasiskajam gaišajam lager alum. Tas labi sader kopā ar asiem ēdieniem.

LIGHT JEB VIEGLAIS LAGER ALUS

Klasisks gaišais alus, kuram ir samazināts kaloriju daudzums un mazāks alkohola saturs nekā citiem alus veidiem. Amerikas alum norāde light nozīmē to, ka tam ir mazāk kaloriju. Kanādā un Austrālijā light parasti norāda uz mazāku alkohola daudzumu alū.

PILSENER

Pilsener nosaukumu ir ieguvis no Pilzen pilsētas Rietumčehijā, kur tā ražošana tika uzsākta 1840. gadā. Pastāv čehu un vācu tipa pilsener alus (uzrakstos parādās kā Pilsener un saīsinājumā bieži vien tiek lietots nosaukums Pils). Stiprums parasti ir 4–5,5%.

GAIŠAIS BOCK

Tradicionāli bock alus ir tumšs un stiprs, taču tiek brūvēti arī gaišie šā alus varianti. Gaišā bock bagātīgo garšu veido stipraja m alum raksturīgās aromātiskās, augļainās notis un apiņu svaigums. Šāds alus parasti ir dzidri gaišs, tam ir skaistas, noturīgas putas, tas ir alus ar bagātīgu garšu, kura smaržā var sajust nobriedušas maizes aromātu.

TUMŠAIS LAGER ALUS

Ar zemās fermentācijas metodi pagatavots tumšs sarkanbrūns alus, kura ieteicamā pasniegšanas temperatūra ir 14–16 °C. Latvijā no tumšajiem alus veidiem iecienītākais ir porter tipa alus.

BALTIJAS PORTERIS

Šis alus nāk no Baltijas valstīm un ir stiprs, nedaudz salds, ar tumši brūnu nokrāsu. Vēsturiski portera alus nāk no Anglijas, kur tas tika gatavots ar augšējo raudzēšanas metodi. Taču, tā kā kontinentālajā Eiropā bija vairāk izplatīta apakšējās raudzēšanas metode, Baltijas valstīs porteri sāka izgatavot no vietējām izejvielām atbilstoši šejienes tradīcijām, t. i., ar apakšējās raudzēšanas metodi.

MINHENES GAIŠAIS/TUMŠAIS

Šis alus ir sarkanīgi brūnā tonī un tā stiprums parasti ir 4–6%. Alus pagatavošanai tiek izmantoti īpaši Minhenes iesali, kas piešķir alum maigu un pilnīgu garšu. Parasti Minhenes tipa alus ir viegli rūgtens, un tam ir labi sabalansēts saldenums. Putām ir viegla karameļu nokrāsa, smaržā var sajust vieglu kafijas, grauzdēta iesala un šokolādes garšu.

LĒNALUS

Alus šķirne un tās nosaukums ir jaunizveidojums. Lēnalus unikalitāte izpaužas ilgstošā alus nogatavināšanā – tas ir process, kas tiek uzsākts pēc alus raudzēšanas. Alus gatavināšana atkarībā no receptūras, vēlamajām garšas un aromāta niansēm var ilgt no pāris nedēļām līdz pat vairākiem gadiem. Šāda, īpaši ilgi gatavināta alus šķirne Latvijā ir jaunums, tādēļ pirmais alus zīmols, kas radīts šajā kategorijā, ir Cēsu Nefiltrētais Lēnalus. Tas ir īpaši ilgi, vismaz 60 dienas, gatavināts alus. Tieši ilgstošā nogatavināšana piešķir alum īpaši niansētas garšas notis, tam ir izteikts apiņu un miežu iesala aromāts un nobriedusi, apaļa garšas buķete. Šis alus ir dabiski nodzidrinājies lēnas gatavināšanas procesā.

DŪMU ALUS

Sens vācu alus tips, kuru sāka gatavot 16. gadsimtā Vācijā, Frankonijas reģionā. Šā tipa alus pagatavošanai iesals tiek kaltēts virs atvērtas uguns, kas piešķir alum stipru dūmu aromātu, kas nedaudz atgādina kūpinātu gaļu. Parasti dūmu alus stiprums ir 4–7%.